Manuprāt, visskaistākā ir mīlestība starp vīrieti un sievieti. Sākumā tā var būt tikai laba draudzība, taču pēkšņi var attapties, ka tu bez šī cilvēka nevari iztikt nevienu dienu, ne stundu, ne minūti, ne sekundi.Ne par kādu naudu nav nopērkam mīlestība un patiesas jūtas, labs cilvēks. Kad cilvēki iemīlas viņi lido. Iemīlējušos cilvēkus var redzēt pa gabalu, viņi smaida, acis mirdz un viņos ienāk laimes sajūta. Taču ir cilvēki, kuri mīl, taču nespēj izrādīt savas jūtas.Lai cilvēki būtu kopā uz mūžu viņiem ir jāpārbauda vienam otru pāris gadus, nevar uzreiz iepazīties un dzīvot kopā. Cilvēkam jānovērtē savas intereses, kas viņam patīk cilvēkos, kas nē, vai tas ir tas cilvēks ar ko tu gribētu būt kopā arī 70 gados?
Man liekas, ka vēl viena liela mīlestība ir vecākiem pret bērniem un otrādi. Tie ir mūsu dzīves svarīgākie cilvēki, no vecākiem mēs gūstam pirmo iespaidu par dzīvi, viņi mums ir paraugs.Es zinu, ka citās ģimenēs notiek “plēšanās” savā starpā, taču, es domāju, ka vecāki vienalga mīl savus bērnus un bērni vecākus, vienkārši viņi nemāk to izrādīt. Ir jāzina ko tu sagaidi no mīlestības un pašam jācenšas radīt tādu vidi, lai īstenotu to. Galvenais ir jātic pašam sev un saviem spēkiem.Ja cilvēka mīlestība pret visu ir patiesa, viņš tādu pašu saņems atpakaļ un varbūt pat ar uzviju. Ja visu dara ar mīlestību, darbs iet pats no sevis. Cilvēkam vajag gaišas domas, tīru sirdi.
