Pasaciņa pieaugušajiem.
Reiz, sen senos laikos dzīvoja trīs vilciņi - Ņurga, Ņerga un Susurs. Viņi dzīvoja lielā mežā, kurā bieži mednieki ar lieliem, melniem ieročiem šāva dzīvniekus. Vilciņu vecāki ir apēsti, bet ne par viņiem ir šis stāsts. Ņurga izdomāja dzīvot meža malā, pie kādas mājas esošā lielā miskastē, kura atradās pie paša žoga. Tajā mājā dzīvoja kāds politiķis. Kurš gan cits? Jā, viņš, bet ne par viņu ir stāsts. Ņerga meklēja savu mājvietu, meklēja vairākas dienas, līdz atrada aliņu. Nevis dzērienu, bet alu, kurā ielīst un gulēt. Tā nu viņš, Ņerga tur palika uz dzīvi alā. Tikmēr Susurs meža vidū pie nelielas upītes krasta atrada pamestu laivu, kura viņam iepatikās un viņš izdomaja to izmantot par savu mājvietu.
Tur pat netālu dzīvoja Ruksis vārdā Aigars. Liels, resns, ļauns ruksis. Viņs bija antiveģetāristisko rukšu partijas biedrs un ēda tikai gaļu. Tā nu kādu dienu viņa sieva, ruksis Buksis prasīja ēdienu. Nebija ko ēst, visi gaļas krājumi bija beigušies un ļaunais ruksis devās mežā gaļu meklēt.
Lielais, ļaunais ruksis atrada Ņergu, apēda to. Atrada arī Susuru un viņa gaļu aizveda sievai, kura to apēda, vienīgi Ņurgu neatrada, viņš bija, jā, tiesi tā, kura gan cita politiķa miskastē? Tā nu viņš tur paslēpies gaidīja, kad ruksis naks vinu meklēt un ēst. Pienāca vakars un ruksis bija klāt. Viņš pieklauvēja pie mājas priekšā esošā ZAZ. Tur neviena nebija. Ruksim ļoti gribējās ēst un viņš turpināja meklēt. Pēc brīža viņš pieklauvēja pie miskastes. Arī tur neviens neatbildēja. Bet ruksis bija gudrs un ar labu ožu. Saoda vilku, attaisīja miskasti un apēda vilciņu. |
