|
No pirts iziesi “kā no jauna dzimis” tikai tad, ja pēries būsi pareizi. Alvja Stankēviča un Zigurda Štelmahera padomi palīdzēs pēršanos pārvērst lieliskā veselības kalvē.
Organisms pirtī attīrās un atjaunojas. Tvaicētavā, kur gaisa temperatūra ir 45 līdz 90 grādi pēc Celsija, ķermenis sasilst, atveras ādas poras. Pastiprinās vielmaiņa, un svīstot tiek izvadīti kaitīgie vielmaiņas produkti. Pēršanās pirtī nomierina nervu sistēmu, uzlabo organisma vispārējo pašsajūtu, atjauno enerģiju, paaugstina muskuļu tonusu. Organisms norūdās, tiek stimulēta termoregulācijas sistēma. Cilvēks iemācās pareizi elpot.
Pirtsslotas
Pati iecienītākā pirtsslota ir sieta no bērzu zariem – tā ir maiga un mīksta. Tie, kuri vēlas lielāku karstumu, izvēlas ozolzaru slotu. Tā ir smagāka un stingrāka, tiek sieta no jauniem, taisniem ozolzariem; vecie žuburainie šim nolūkam nederēs. Pirtnieki iesaka arī pīlādža, ābeles un citas slotas.
Kadiķa slotas maksimāli iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, ārstē arī muguras sāpes, radikulītu, lieliski uzlabo ķermeņa asinsriti. Kadiķa slotiņu nemērcē, tikai noskalo ūdenī un peras. Nevajag gan pārcensties – šī slota nav domāta, lai pērtos visu laiku, bet gan, kad ķermenis ir iesilis, kad jūtat, ka esat jau labi nopēries. Pēršanos beidz ar parasto slotiņu, lai neniezētu āda.
Pirmie soļi pirtī
Kad esat ienācis pirtī, vispirms ar sodu vai zilajiem graudiņiem (kālija permanganātu) jāizmazgā vanniņa, ja vien tā nav sava – no mājām līdzi paņemta – vai to nav izdarījis pirtnieks. Šim nolūkam dažās sabiedriskajās pirtīs tiek piedāvāts arī hlora šķīdums.
Iemērciet pirtsslotu traukā ar ūdeni. Ideāls ir variants, ja slotiņa sagatavota jau laikus – diennakti pirms došanās pērties iemērkta aukstā ūdenī, lai atmirkst. Pirtī to atliek iemērkt traukā ar vēsu vai siltu ūdeni. Ja slota iegādāta turpat pirtī īsi pirms pēršanās, iemērciet to 10–15 sekundes vārošā ūdenī vai ne ilgāk par pusminūti – karstā ūdenī. Pēc tam ielieciet traukā ar vēsu ūdeni. Nekādā gadījumā nedrīkst slotu “izvārīt”: ja ūdens traukā kļūst zaļš, enerģētiski slota vairs nav derīga. Pirms pēršanās, kad slotiņa izmērcēta, to sasien stingrāk, nepieciešamības gadījumā – apgriež zarus.
Gara uzmešana
Svarīgi, lai pērtuvē tiktu uzturēts labvēlīgs mikroklimats. Ik pēc pusotras stundas telpa jāizvēdina, jāizmazgā, lai atbrīvotos no putekļiem, kas rodas, sildot akmeņus, kā arī no savdabīgā sviedru smārda. Pirts taču nav amonjaka rūpnīca.
Lāviņas mazgā ar karstu ūdeni, pēc tam izžāvē. Ja pērtuvē būs pārlieku mitrs, slapjais tvaiks dedzinās ādu. (Tāpēc arī aizliegts pērtiesgribētājiem nest pērtuvē vanniņas ar ūdeni.) Ja pirts ir sausa, mitrina sienas.
Uz akmeņiem lej verdošu ūdeni, tad gaiss būs sausāks. Met nedaudz, apmēram 30–50 gramu ūdens, vairākas reizes. Ja vēlas, lai gaiss būtu sauss, ātri uzmet un aizver krāsns durtiņas. Nekādā gadījumā tās nedrīkst turēt atvērtas – pērtuvē ieplūdīs mitrāks tvaiks, kas dedzinās ādu.
Parasti māka uzturēt patstāvīgu temperatūru ir pirtnieka ziņā, kā tas notiek Dzīves skolas pirtīs.
Pēršanās
Peroties jāievēro dažas likumības, lai gaidītā labuma vietā organismam nenodarītu pāri.
• Vispirms aplejieties ar ūdeni, lai sagatavotu ķermeni nākamajam – iesildīšanās – posmam. Varat arī pastāvēt 3–4 minūtes zem siltas dušas. Galvu gan nemērcējiet. Ja dosities pērtuvē sauss, jutīsit, ka pārlieku dedzina.
• Pirmoreiz dodoties tvaicētavā, pirtsslotu līdzi vēl neņemiet.
Sēžot uz zemākajiem lāvas pakāpieniem, jāiesildās, kamēr pierod pie karstuma – jāpieradina sirds, asinsvadi. Pirmajā reizē uz lāviņas pavadiet ne vairāk par piecām minūtēm – līdz parādās pirmās sviedru lāses un āda kļūst sārta. Ja jūtat, ka paātrinās sirdsdarbība, kļūst pārāk karsti, labāk doties laukā ātrāk.
• Pēc iesildīšanās, izejot pirts priekštelpā, ļaujiet ķermenim pašam pakāpeniski atdzist (5–10 minūtes) un, nenogaidot, līdz sviedri nožuvuši pavisam, dodieties atkal pērtuvē. Šoreiz tur pavadiet jau nedaudz ilgāk – minūtes septiņas. Pērties gan vēl nevajag, arī uz augšējās lāvas, kur ir vislielākā temperatūra, vēl nekāpiet.
• Kad ķermenis jau sasilis un sirds pie karstuma pieradusi, līdzi var ņemt pirtsslotu un sākt pērties. Uz lāvas maksimāli atbrīvojieties, sēdiet ar taisnu muguru, elpojiet vienmērīgi caur muti.
Nevajag gan tūlīt sākt sevi šaustīt ar slotu. Pērties sāciet pakāpeniski, ne pārāk stipri – līdzīgi masāžai – sirds virzienā no kājām uz augšu, no pleciem uz leju, turklāt nevis stipri belžot ar slotu pa ķermeni, bet gan pieskaroties tam maigi, it kā ar vēdekli vēdinot karsto gaisu.
Vispirms kārtīgi noperiet pēdas (tās per divas reizes ilgāk nekā citas ķermeņa daļas). Tā tiks stimulēti visi iekšējie orgāni. Turpiniet pērt kāju iekšpusi, pēc tam – ārpusi. Nav vēlams karināt kājas pāri lāvas malai, tām jābūt vienādā augstumā ar ķermeni vai augstāk. Tad noper roku iekšpusi un ārpusi, vēderu un krūtis un pāriet uz muguru, pievēršot uzmanību skaustam, arī slimajām vietām. Kad pēršanās ir sasniegusi kulmināciju, to nedrīkst strauji pārtraukt, bet jāturpina pērties aizvien maigāk – līdz glāstošām, mazliet riņķveidīgām kustībām beigās. Pēršanos nobeidz ar viegliem pieskārieniem.
• Pēc šīs procedūras iegremdējieties aukstā baseinā. (Diemžēl ne visas pirtis šādu pakalpojumu piedāvā.) Pasēdiet, atpūtieties un dodieties atkal uz lāvas.
Rūdītie pirtī gājēji pērtuvē dodas ne mazāk kā piecas reizes, iesācējam pietiks ar trim reizēm – organismu nevajag pārslogot. Pēršanās ilgums jāregulē pašam, ņemot vērā pašsajūtu un izsargājoties no pārspīlēšanas. Varonība šeit ir pilnīgi lieka.
Aukstās peldes
Pērtuvē organisms sakarst, paaugstinās asinsspiediens. Lai atvēsinātu sakarsušo ķermeni, izmanto ledusaukstu ūdeni vai sniegu. Turklāt, ja rīkojas pareizi, saaukstēties nav iespējams. Tātad – pēc pēršanās lēnām iegremdējieties aukstā baseinā (arī galvu), pēc tam brīdi pasēdiet ūdenī līdz zodam. Ūdens vienmērīgi iedarbosies uz visu ķermeni, izlīdzināsies spiediens. Turklāt šī kontrastprocedūra darīs ādu elastīgu. Aukstā ūdens procedūra nedrīkst būt ilgstoša – līdz paliek auksti, un pēc tās tūlīt jādodas atpakaļ uz lāvas, nevis jāsēž priekštelpā vai jāskrien ģērbties.
Alternatīva ir auksta duša vai apliešanās, tomēr efekts būs minimāls.
Inhalācijas
Ja vēlaties pērtuvē aromatizēt gaisu, uz akmeņiem lej zāļu uzlējumu vai ūdeni, kam piepilinātaēteriskā eļļa vai tinktūra (uz krūzīti ūdens – četri pieci pilieni tinktūras, eļļas – mazāk). Visiecienītākās ir piparmētras un eikalipts. Ne visiem patiks dižegļu aromāts, jo tas ir pārāk stiprs.
Ar šādu ūdeni var apslacīt arī sienas – aromāts būs tīkamāks. Vēl labāk – noklājiet lāvu ar priežu, egļu skujām, vasarā – ar svaigām kalmēm, piparmētrām, papardēm.
Medus kūre
Kad cilvēks ir izsvīdis, t.i., no organisma izdalījušās kaitīgās un liekās vielas, āda sāk sevī iesūkt mitrumu, kas atrodas uz ķermeņa. Šo brīdi lieliski var izmantot, lai palutinātu savu organismu, piemēram, ar medu – tam piemīt antiseptiskas īpašības, kas aizsargā poras, – jūsu āda kļūs gluda un samtaina. (Uzmanieties, ja jums ir alerģiska reakcija pret bišu produktiem!) Kad ķermenis ir nožuvis, ierīvējiet to ar medu, minūtes desmit pagaidiet, līdz tas iesūcas. Tad dodieties pērtuvē, lai kopā ar sviedriem izdalās liekais medus. Noskalojieties vēsā ūdenī un dodieties ģērbties – jūsu pirtsdiena ir beigusies. Mājup ejot, galvenais ir nesaaukstēties, silti saģērbties, nosiet pieri, lai nesapūš vējš.
Vēl daži padomi
• Ja gribat labi nopērties, centieties pirts dienā pārtikt no viegla uztura, piemēram, dārzeņu salātiem vai kāda augļa, vai tikai dzeriet šķidrumu. Krietna maltīte divas stundas pirms došanās uz pirti apgrūtinās pēršanos, jo šajā laikā vēl nebūs pārstrādājies apēstais.
Arī pēc pirts nevajadzētu sātīgi ēst, jo organisms turpina attīrīties. Varat izdzert kādu glāzi sulas (bez cukura un ne karstu), zāļu tēju, apēst kādu augli vai ogas.
• Nereti starp pēršanās reizēm tiek malkota karsta tēja. Tā ir diezgan liela kļūda. Lai gan peroties cilvēks zaudē daudz šķidruma un līdz ar to vairāk slāpst, organismam būs daudz vieglāk, ja slāpju veldzēšanu atliksit uz vēlāku laiku.
• Pirms dodieties pirtī, noņemiet metāla rotaslietas – ķēdītes, auskarus, gredzenus –, jo karstumā tie apdedzinās ādu. Dāmas, notīriet dekoratīvo kosmētiku!
• Mazgātuvē staigājiet čībās, lai neslīdētu (vēlams – gumijas) un lai pasargātos no ādas sēnīšu infekcijām.
• Ja mazgājaties ar ziepēm, pēc tam noteikti vēlreiz jādodas pērtuvē, lai izvadītu atlikušās ziepju vai dušas želejas daļiņas. Ziepju vietā, protams, labāk izmantot dabiskus preparātus: kukurūzas miltus vai samaltas auzu pārslas.
• Vēl gribas atgādināt, ka sabiedriskā pirts nav skaistumkopšanas salons – dažādām maskām, epilācijai, nagu griešanai un matu krāsošanai ir domātas citas vietas.
• Pirtī valda nerakstīts likums: zaļā gaisma tam, kurš ienāk pērtuvē ar slotu – viņam ir priekšroka doties uz augšējo lāviņu. Sildīties var uz apakšējās.
• Pēc pēršanās un mazgāšanās ķermenis ir nevis jānoslauka vai jānosusina, bet jāļauj tam nožūt pašam.
|
